Posted by: agateluse | 23/04/2010

Ebreju kāzu tradīcijas

 

Tagad es mēģināšu darīt kaut ko neiespējamu – aprakstīšu dažas no ebreju kāzu tradīcijām. Vismaz mēģināšu kādu ieskatu dot. Ja kāds velēsies kaut ko iebilst vai piebilst, tad laipni lūdzu, jo, ja pats neesi ebrejs, tad daudz ko saproti tikai virspusēji.  Esmu rīkojusi diezgan daudz ebreju kāzas, bet katru reizi esmu skatījusies uz visu kā uz lielu brīnumu un katru reizi esmu atradusi kaut ko pilnīgi jaunu,  aizraujošu un nesaprotamu. Vienmēr gan ir paveicies ar Rabīniem. Viņi kā labi skolotāji apstājas savā ceremonijā un izskaidro kāzu viesiem, kāpēc viņi dara to vai citu lietu. Fascinējoši ir raudzīties kā 21. gadsimtā ļaudis ievēro daudzas gadu tūkstošiem senas tradīcijas, kuras ir attīstījušās cieši blakus kristiešu laulību ceremonijām.

Bet nu par visu lēnām un pēc kārtas. Man vienmēr ir patikušas grūtības.

Vispārēja fona informācija

Ebreju dzīve un tradīcijas tiek regulētas Ebreju likumā (Halakhah), taču viss ir atkarīgs no tā, no kuras puses nāk konkrētās ģimenes. Kāzas būtiski atšķirsies vai ebreju ģimene ir cēlusies no Austrumeiropas vai no Ibērijas pussalas. Tāpat ir svarīgi, cik reliģiski konservatīva ir ģimene un pie kura reliģijas atzara viņi pieder.  Tātad, viena tradīcija var tikt ievērota, bet cita nē.

Pēc Ebreju likuma, vīrs sievu var iegūt trīs veidos – ar naudu, ar kontraktu (Ketubah) vai seksuālā ceļā. Normālos apstākļos visi trīs noteikumi tiek nodrošināti, bet pēc likuma pilnīgi pietiek ar vienu, lai laulība būtu likumīga. Lai gan viens no veidiem, kā iegūt sievu, ir nauda, tomēr sieva nav verdzene vai lieta, un tāpēc naudas lielums ir ļoti simbolisks un parasti tiek aizstāts ar gredzenu, kuru vīrs dod sievai. Jebkurā gadījumā tiek uzsvērts, ka vīrietis var iegūt sievu, tikai ar viņas pašas piekrišanu.

Gatavošanās kāzām.

Nedēļu pirms kāzām līgava un līgavainis sava starpā nesatiekas. Gan līgava, gan līgavainis drīkst iziet no mājas tikai ar pavadoni. Visas šīs nedēļas garumā notiek dažādas svinības, lai godinātu laulības kā tādas un lai godinātu vecākus. Dažās valstīs divas dienas pirms kāzām gan līgava, gan līgavainis ģērbjas sērās, lai sērotu par aiziešanu no ģimenes. Tiek veiktas dažādas attīrīšanās procedūras: dažādas vannošanās un mazgāšanās, matu griešana un tā tālāk. Kāzu dienā līgava un līgavainis gavē.

Galvenās iesaistītās personas un kāzu viesi

Līgavu pavada viņas ģimene un draugi, tieši tāpat arī līgavaini. Tajā pašā laikā var būt arī tā, ka tēvs vai cits tuvs radinieks pavada līgavu līdz ceremonijai. Dažviet līgavas vecākiem ir jāpaliek mājā, lai sērotu par meitas aiziešanu no ģimenes. Tradicionāli bija ielūgt visus cilvēkus, kuri dzīvoja konkrētajā apdzīvotajā vietā. Mūsdienās, protams, rietumu kultūra ir ietekmējusi ceremoniju un esmu redzējusi visdažādākos risinājumus tam, kurš pavada līgavu un līgavaini uz ceremoniju un kādi viesi tiek ielūgti. Pārsvarā visās ebreju kāzās viesi sēž sadalīti – sievietes ailes vienā pusē, vīrieši otrā. Esmu risinājusi šo sēdēšanu arī pa visam netradicionāli, Chuppha (skatīt zemāk) tika izvietota zāles centrā un vienā telpas pusē sēdēja vīrieši, bet otrā sievietes, ejot iekšā zālē pa divām atsevišķām durvīm. Ja esat pirmo reizi šādās kāzās, esat uzmanīgi, jo var sanākt neveikli, ja nezināt, kur jāiet.

Apģērbs

Te nu atkal realitāte atšķiras no tradīcijas, bet esmu redzējusi dažādas šo likumu interpretācijas. Jo reliģiskāka ceremonija, jo vairāk sēras tiek demonstrētas apģērbā. Tam ir dziļš reliģisks pamatojums saistībā ar sērām par Jeruzalemes tempļa bojāeju, kuru es šeit neņemos aprakstīt.

Daudzviet līgavainim mugurā tiek vilkts halāts (kittel) un uz pieres tiek uzlikti pelni, savukārt līgavai ārējā apģērbā nedrīkst būt zelta un sudraba ielaidumi, daudzos gadījumos līgavai galvā ir miršu vainags….bet…..tā ir teorija.

Praksē tiek apvienoti dažādi reliģiski aksesuāri ar balto kleitu un līgavaiņa formālo uzvalku. Līgavainim tiek uzlikta jauna lūgšanu šalle. Visi vīriešu kārtas kāzu dalībnieki uzliek galvā mazu cepurīti (kippa), ieskaitot muzikantus un citu apkalpojošo personālu. Sievietēm nav uzstājīga prasība apsegt galvu, bet tas ir atkarīgs no tā, cik reliģioza ir ģimene.

Procesija

Viens procesijas zars sākas līgavaiņa mājā, otrs līgavas mājā. Tur, kur procesija satiekas, notiek precības. Līgavaini pa aili pavada abi vecāki, līgavu savukārt abi līgavas vecāki. Tradicionāli pirmais pa aili noiet rabīns, tad līgavainis ar vecākiem, līgavaiņa vedēji, līgavas māsas, puķu meitene un tad līgava ar abiem saviem vecākiem.

Badeken ceremonija

Manuprāt šī ir visvairāk pārprastā ceremonija visu pasaules kāzu tradīciju vidū.

Formāli tai ir divi mērķi.

Līgava ieiet slēgtā telpā ar vairākiem pavadoņiem, sagaida līgavaini ar viņa pavadoņiem, un līgavainis apliecina, ka tā ir īstā līgava, kuru viņš ir vēlējies precēt. Šī tradīcija cēlusies no Vecās derības stāsta par Jēkabu, kurš gribēja apprecēt Rakeli, bet viņas tēvam bija vecāka neprecēta meita Lea un to vajadzēja izprecināt pirmo. Tā kā līgava bija apsegta ar plīvuru, tad Jēkabs viņu neredzēja un apprecēja neīsto līgavu. Savukārt otrs stāsts par Izāku un viņa precībām ar Rebeku. Tajā līgava apsedza sevi ar necaurredzamu plīvuru, tādejādi simbolizējot savu kautrību un nevainību. Bedeken ceremonijas laikā līgavai tiek noņemts un pēc tam atpakaļ uzlikts plīvurs. Cilvēki, kuriem ir svešas šīs tradīcijas, uzskata, ka ceremonijas laikā tiek pārbaudīts vai līgava ir nevainīga. Tās ir blēņas.

Chuppah

Kāzu ceremonija notiek zem lapenes, kuru sauc Chuppah. Tā tiek celta par godu laulībām, simbolizējot kopīgu jumtu virs jaunlaulāto galvām. Tai nav sienas. Tas, savukārt,  simbolizē draugiem vienmēr  atvērtu māju. Nav svarīgi vai laulības tiek slēgtas iekštelpās vai ārā, šī lapene tiek celta vienmēr un bagātīgi rotāta pēc katra gaumes.

Laulību ceremonija

Laulību ceremonijai ir divas būtiskas daļas. Saderināšana un laulības līguma nolasīšana.

Saderināšana ir ceremonija, kad līgava apsolās būt par sievu līgavainim. Līgava apriņķo līgavaini septiņas reizes un nostājas līgavainim labajā pusē. Jaunais pāris dzer vīnu no vienas glāzes un tiek nolasīts laulības līgums, jeb ketubah, kas  ir būtiska ceremonijas sastāvdaļa un sastāv no solījuma, kurā ierakstīts viss, ko jaunais vīrs apņemas attiecībā pret savu jauno sievu. Parasti šis līgums ir ļoti grezns, kaligrāfisks izstrādājums, kuru ierāmē un glabā mājā pie sienas. To paraksta jaunais vīrs ar lieciniekiem un parasti sastāv no ļoti praktiskiem solījumiem, ko viņš nodrošinās savai sievai laulības laikā un gadījumā, ja laulība tiek šķirta, vai viņš mirst.

Līgavas labajā rokā tiek uzvilkts gredzens un tiek nolasītas septiņas svētības. Tad līgavainis ar savu labo kāju samin glāzi, no kuras tika dzerts vīns.

Kopumā ceremonija aizņem apmēram 20-30 minūtes.

Yichud

Laulība netiek atzīta par noslēgtu pirms jaunlaulātais pāris nav pavadījis noteiktu laiku atsevišķā noslēgtā telpā, kurā nevienam citam nav atļauts ieiet. Rabīns ar lieciniekiem stāv pie durvīm un sargā, lai pēc tam paziņotu: „Tagad varat nākt ārā, jūsu laulība ir noslēgta”. Simboliski tas nozīmē laiku seksuālajai savienībai, kaut gan pilnīgā realitātē jaunais pāris tajā brīdī mēģina kaut ko apēst un mazliet aprunāties. Palagu neviens pēc tam nepieprasa.

Svinības

Viss, kas notiek pēc tam, ir atkarīgs no tā cik katrai ģimenei ir nauda, cik ļoti ģimenes vēlās izrādīt savu labklājību un statusu sabiedrībā, bet vienu gan es varu teikt- Ebreju līgavas plāno savas kāzas un krāj naudu visu savu mūžu, tāpēc viss notiek vispārākajā pakāpē. Par to kādi ierobežojumi ēdienā un dzērienos, kā arī ebreju ēdināšanas tradīcijas, citā reizē.

About these ads

Atstāj atbildi

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

Kategorijas

Follow

Get every new post delivered to your Inbox.

%d bloggers like this: